Šī gada valsts budžeta griezieni skāruši arī kultūras jomu, un Kultūras ministrijai nācies samazināt finansējumu par trīs miljoniem eiro. Šis lēmums tiešā veidā ietekmē 14 valsts kapitālsabiedrības, tostarp teātrus, orķestrus un cirkus.
Daudzas iestādes tagad ir izvēles priekšā – celt biļešu cenas vai meklēt citus radošus veidus, kā aizpildīt tukšumu makā. Situāciju vēl vairāk sarežģī vispārējā inflācija un pieaugošās uzturēšanas izmaksas, piemēram, par apkuri un materiāliem. raksta Latvijas sabiedriskais medijs.
Cik liels ir reālais naudas trūkums
Ja skatāmies tīri matemātiski, vislielāko sitienu saņēmis Dailes teātris, kura budžets sarucis par aptuveni 280 tūkstošiem eiro. Arī Latvijas Nacionālais teātris un Jaunais Rīgas teātris zaudējuši katrs ap 200 tūkstošiem eiro. Lai gan cipari uz papīra ir skaidri, teātru vadītāji norāda, ka patiesais zaudējums ir krietni lielāks.
Nacionālā teātra direktors Māris Vītols skaidro, ka, ierēķinot inflāciju, teātra rīcībā esošā nauda faktiski samazinājusies par pusmiljonu eiro. Viss kļūst dārgāks – no energoresursiem līdz pat dēļiem un audumiem, kas nepieciešami jaunu dekorāciju būvniecībai. Katrs mēnesis nes jaunus cenu izaicinājumus, un dotāciju samazinājums šajā fonā izskatās vēl sāpīgāk.
Kā teātri plāno izdzīvot bez valsts atbalsta
Kultūras ministrijas pārstāvji kā vienu no risinājumiem minēja biļešu cenu celšanu, tomēr teātri no tā cenšas izvairīties, cik vien iespējams. Tā vietā tiek meklētas iekšējās rezerves. Piemēram, Nacionālais teātris plāno sezonas laikā spēlēt vairāk izrāžu. Plāns ir vienkāršs: vairāk izrāžu nozīmē vairāk pārdotu biļešu un lielākus ieņēmumus.
Tomēr te slēpjas kāda problēma – zāļu aizpildījums jau tagad ir virs 90%. Tas nozīmē, ka teātrim ir jāstrādā gandrīz uz savu iespēju robežas, lai vispār spētu kompensēt valsts atņemtā finansējuma daļu. Papildus tam tiek apturēti jebkādi plānotie remontdarbi un jaunu iekārtu iepirkumi. Tas palīdz šodien, bet var radīt problēmas rīt, kad nolietotā tehnika vai telpas prasīs dubultu ieguldījumu.
Algas un darbinieku trūkums aizkulisēs
Lai gan valsts naudas ir mazāk, minimālās algas kāpums valstī liek palielināt atalgojumu arī kultūras iestādēs. Tas rada paradoksālu situāciju – naudas ir mazāk, bet obligātie izdevumi pieaug. Nacionālajā teātrī algas nav celtas jau trīs gadus, un direktors norāda, ka vienīgā iespēja darbiniekiem nopelnīt vairāk ir strādāt vairāk stundu.
Īpaši smaga situācija ir dekorāciju cehos un tehniskajās nodaļās. Jaunie speciālisti nevēlas nākt strādāt par piedāvāto samaksu, jo citās nozarēs ar līdzīgām prasmēm var nopelnīt ievērojami vairāk. Tas rada bažas par paaudžu nomaiņu – ja nebūs cilvēku, kas būvē dekorācijas un apkalpo skatuvi, tad nebūs arī pašas izrādes, lai cik talantīgi būtu aktieri.
Rīgas cirka dilemma: cena pret pieejamību
Savādāka pieeja ir Rīgas cirkam, kuram dotācija samazināta par 10 tūkstošiem eiro. Tur biļešu cenas celt kategoriski nevēlas. Māra Pāvula, cirka valdes locekle, uzsver, ka laikmetīgais cirks Latvijā vēl tikai iekaro savu vietu un meklē skatītāju. Ja biļete maksātu 30 eiro, tad ģimenei ar diviem vai trīs bērniem viens gājiens uz cirku izmaksātu ap 150 eiro.
Latvijā ir ļoti maz ģimeņu, kas var atļauties šādu summu par vienu vakaru. Cirks uzskata, ka viņu pienākums ir palikt pieejamiem pēc iespējas plašākam lokam, tāpēc trūkstošo naudu mēģina nopelnīt citādi – piemēram, iznomājot telpas pasākumiem. Viņu mērķis ir panākt, lai kultūras baudīšana nekļūst par ekskluzīvu privilēģiju tikai turīgajiem iedzīvotājiem.
Vai kultūra kļūs garlaicīgāka un piesardzīgāka
Viena no satraucošākajām ziņām ir tā, ka finansējuma trūkums tiešā veidā ietekmēs to, ko mēs redzēsim uz skatuves. Kad teātris ir spiests domāt tikai par peļņu, tas vairs nevar atļauties eksperimentēt. Mākslinieciskas kļūdas vai neparasti meklējumi kļūst par pārāk dārgu prieku.
Lai izdzīvotu, teātriem nāksies izvēlēties “drošu” repertuāru – tādas lugas un koncertus, par kuriem ir skaidrs, ka zāle būs pilna. Tas nozīmē, ka mazāk kļūs drosmīgu, inovatīvu un neparastu iestudējumu. Mākslinieki būs spiesti izdabāt publikas vidējai gaumei, jo katra tukša vieta zālē šobrīd ir robs teātra izdzīvošanas budžetā.
Skats nākotnē un ministrijas solījumi
Diemžēl prognozes nākamajam gadam nav iepriecinošas. Jau tagad ir zināms, ka budžeta dotācijas nepieaugs un paliks pašreizējā, samazinātajā līmenī. Kultūras ministre Agnese Lāce gan norāda, ka valsts joprojām rūpējas par pieejamību, piemēram, saglabājot obligātās atlaides senioriem, ģimenēm un skolēniem.
Taču kultūras iestādes atgādina, ka par šīm atlaidēm tām neviens nepiemaksā – tie ir tīri zaudējumi no biļešu ieņēmumiem, ko tās sedz no savas kabatas. Ministrija sola vasarā vērtēt situāciju un analizēt, cik smagi finanšu griezieni ir ietekmējuši nozari, lai mēģinātu atrast risinājumus nākotnei. Galvenais jautājums paliek – vai kvalitatīva kultūra paliks pieejama visiem, vai arī tā pamazām kļūs par dārgu luksusa preci.
